Darba devēji, kas maksā vistaisnīgāk

Taisnīgs atalgojums darba ņēmēju acīs jau ir norma, ne pievienotā vērtība, tāpēc arvien vairāk uzņēmumu veido pārskatāmu atalgojuma politiku.

Darba tirgū pandēmijas izraisīto pārmaiņu rezultātā galveno lomu patlaban spēlē darba ņēmējs, un viņa acīs taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, ne vairs pievienoto vērtību, tāpēc arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojuma politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē, norāda personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas Fontes vadītāja Kristīne Āboltiņa, komentējot kompānijas nesen veikto pētījumu par taisnīgākā atalgojuma maksātājiem Latvijā 2021. gadā. Fontes šādus darba devējus izceļ un uzteic jau piekto gadu, un šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt labas korporatīvās prakses attīstību Latvijā, kas ir viens no uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumiem.

 Līderi un jaunpienācēji

Fontes pētījumā par taisnīgākā atalgojuma maksātājiem šogad tika izvērtēti 384 uzņēmumi un organizācijas Latvijā. K. Āboltiņa stāsta, ka pērn pētījumā tika izveidota atsevišķa grupa mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem vērtējumā ir ļoti grūti konkurēt ar lielajiem, kuriem ir vairāk nekā 500 darbinieku.

Par taisnīgākā atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīts uzņēmums Latvijas valsts meži. Lielo uzņēmumu grupā otro vietu ieņem Swedbank. Tai seko Augstsprieguma tīkls, Latvenergo, kā arī pagājušā gada taisnīgākā atalgojuma maksātāja titula ieguvējs Accenture.

Savukārt mazo un vidējo uzņēmumu grupā par līderi šogad kļuvis uzņēmums Getliņi EKO. Otro vietu šajā uzņēmumu grupā ieņem Schwenk Latvija, kam seko Linedata services Latvijas filiāle, Cabot Latvia un Kinetic Nail Systems.

Uzņēmumu interese par dalību pētījumā un tā rezultātiem šogad bija ļoti aktīva, stāsta K. Āboltiņa. Ar to arī skaidrojams, kāpēc pētījumā šoreiz ir daudz jaunpienācēju. Lielo uzņēmumu grupā šogad tādi ir divi – Augstsprieguma tīkls un Latvenergo –, tad mazo un vidējo uzņēmumu grupā no pagājušā gada līderiem ir palikusi tikai Linedata services Latvijas filiāle. «Intereses pieaugumu var skaidrot ar to, ka pandēmijas ietekmē tirgū ir notikušas būtiskas izmaiņas un darba devēji vēlas iegūt datus, uz kuriem balstīt biznesa lēmumus. Organizācijas ļoti dažādi reaģēja uz pandēmijas izraisītajām tirgus izmaiņām. Daļa strauji pārorientējās uz citiem darbības virzieniem, tādējādi noturot vai vairojot savu apgrozījumu, daļu vienkārši straume aiznesa pareizā virzienā, kamēr krietna daļa vēl joprojām ir pārdomās. Līdz ar to organizācijas uz tirgus izmaiņām reaģēja atšķirīgi arī ar atalgojumu, prēmijām un bonusiem. Tas veicināja izmaiņas pētījuma līderu sarakstā,» teic Fontes vadītāja.

Jāatgādina, ka pērn lielo uzņēmumu grupā taisnīgākā atalgojuma maksātājs bija IT uzņēmums Accenture. Otro vietu ieņēma Starptautiskā lidosta Rīga, kurai sekoja Latvijas autoceļu uzturētājs, Swedbank un Latvijas valsts meži. Mazo un vidējo grupā par taisnīgākā atalgojuma maksātāju tika atzīts gaisa filtru ražotājs Dinair Filton, otro un trešo vietu dalīja Autotransporta direkcija un DPD Latvia, kurām sekoja Linedata services Latvijas filiāle un MSC Shared Service Center Riga.

Pamatīgs mājasdarbs

K. Āboltiņa stāsta, ka uzmanību atalgojumam pievērš arvien vairāk uzņēmumu. «Kopējais atalgojums Latvijā pēdējā gada laikā ir audzis par 5,9%, kas ir strauja izaugsme, tomēr uzņēmumi, kuri izceļas kā taisnīga atalgojuma maksātāji, nebūt nemaksā lielākās algas,» viņa skaidro. «Tie ir uzņēmumi ar sakārtotu personālvadības politiku un stratēģiju, darba snieguma vadības sistēmu, skaidri noteiktām darbinieku kompetencēm. Šajos uzņēmumos ir ieviestas skaidras, uz rezultātiem balstītas atalgojuma sistēmas un darbinieku snieguma novērtēšanas mehānismi. Taisnīga un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana ir pamatīgs mājasdarbs organizācijai.» K. Āboltiņa norāda, ka atalgojums ir būtiska darbinieka novērtējuma sastāvdaļa, savukārt novērtējums līdz ar tādiem faktoriem kā iesaiste, atgriezeniskā saite un tiešā vadītāja atbalsts ietekmē darbinieku motivāciju.

Apstākļos, kad uzņēmumiem viens no lielākajiem izaicinājumiem ir darbaroku trūkums un grūtības piesaistīt un noturēt labākos darbiniekus, tas ir svarīgs jautājums, ko nedrīkst atstāt bez ievērības.

Runājot par kritērijiem, pēc kā novērtēt atalgojuma taisnīgumu, Fontes pētījuma pamatā ir uzņēmuma ilggadējā sadarbības partnera, pasaules vadošās konsultāciju kompānijas Mercer pieeja. Tajā definēti pavisam 18 kritēriji, kas raksturo iekļaujošas organizācijas, piemēram, attieksme pret darbinieku ģimenes stāvokli, dzimumu, sociālekonomisko statusu, vientuļajiem vecākiem, bēgļiem, dažādiem domāšanas veidiem, valodu, rasi, etnisko piederību, seksuālo piederību, transpersonām, vecumu u. c. «Šāds pētījums tā klasiskajā nozīmē Latvijai, iespējams, vēl ir pāragrs, tāpēc to pielāgojām taisnīga atalgojuma maksātājam,» teic Fontes vadītāja. «Mūsu pētījumā par taisnīgu atalgojumu izvērtējam, vai tiek integrēts dzimumu līdztiesības princips (gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī), vai līdzīgu amata līmeņu veicējiem uzņēmumā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū, proti – vai atalgojums vairumam darbinieku ir virs pirmās deciles (mēneša pamatalga un gada kopējā samaksa). Taisnīgs atalgojums ietver visas šīs dimensijas.»

Analizējot Latvijas pētījuma rezultātus, K. Āboltiņa secina, ka nereti uzņēmumu atalgojuma politikā ir noteikts atalgojuma vispārējais līmenis salīdzinājumā ar tirgus mediānu, taču grūtāk ir ievērot iekšējo taisnīgumu. Var novērot tendenci, ka uzņēmumos uzlabojas dzimumu līdztiesības princips un pārstāvniecība augstākajā vadības līmenī. «Tomēr Latvijā ir ļoti izteikti redzams, ka sievietes savā karjeras attīstībā apstājas krietni zemākos amatos nekā vīrieši. Tas ietekmē sieviešu kopējo ienākumu līmeni, finansiālo nodrošinātību gan šobrīd, gan arī vecumdienās. Bieži vien sievietes piebremzē karjeras izaugsmi vai izvēlas to neturpināt ģimenes apsvērumu dēļ. Iespējams, arī ne visās organizācijās iekšējā vide pietiekami atbalsta sievietes vēlmi pēc karjeras izaugsmes. Būtisks jautājums ne vien organizācijām, bet arī sabiedrībai kopumā ir par lomām un pienākumiem ģimenē un to, cik ļoti partneri viens otru atbalsta un dala ikdienas pienākumus rūpēs par mājām un bērniem. Ja skatāmies uz sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām, vidēji šobrīd Latvijā sievietes saņem par 6,7% mazāku algu nekā vīrieši tajos pašos amatos. Pērn šis rādītājs bija ļoti līdzīgs,» atklāj K. Āboltiņa.

Pašsaprotama lieta

Taisnīga atalgojuma nozīme Latvijā turpmāk tikai pieaugs, uzskata Fontes vadītāja. To sekmēs konkurence par profesionāliem darbiniekiem – gan viņu piesaistē, gan noturēšanā, turklāt taisnīga atalgojuma jautājumus aktualizē arī Eiropas Savienības vadlīnijas. Tikmēr uzņēmumu spēju maksāt taisnīgu un konkurētspējīgu atalgojumu ietekmēs straujas izmaiņas tirgū notiekošajos procesos un tas, kā uzņēmumi tām pielāgosies. «No vienas puses, tas ir kā apburtais loks. No otras puses, darba devējiem ir jāsaprot, ka bez profesionāliem darbiniekiem uzņēmums ir tikai ieraksts Uzņēmumu reģistrā un konta numurs bankā,» K. Āboltiņa saka.

                Viņa skaidro, ka taisnīgu un konkurētspējīgu atalgojumu darba ņēmēji uzskata par pašsaprotamu, tādu, ko īsti pat nevajadzētu apspriest, un šeit pat īsti vairs nav runa par tirgus mediānas skaitļiem. «Izvēloties darba devēju, tiek skatīts ārējais taisnīgums, kamēr darbinieka noturēšanā būtiski ir tādi faktori kā iekšējais taisnīgums, uzņēmuma personālvadības sistēmas sakārtotība, tiešā vadītāja kompetences un citi.»

Darbinieka lēmumu par darba devēja maiņu visbūtiskāk ietekmē tieši atalgojums un uzņēmuma reputācija. Tāpat darba ņēmējs vērtē, kā konkrētais darbs un organizācija atbalstīs viņa personīgos plānus, cik darba devējs būs elastīgs un spējīgs saprast, ka darba ņēmējam ir arī privātā dzīve. «Tāpēc līdz ar darbinieku ietekmes pieaugumu darba devējiem patlaban ir gana daudz izaicinājumu, ko risināt, arī bez atalgojuma – kā izmainīt savu pieeju, domāšanu, pārkārtot organizācijas vērtības, ieradumus, sistēmas. Redzam, kā darba devēji bieži pieliek lielas pūles, lai noturētu savus labos darbiniekus, iedodot viņiem papildu atbildību un izaicinājumus, uzlabojot kopējo atalgojuma piedāvājumu,» stāsta K. Āboltiņa.

Viņa gan piebilst, ka bieži vien visa šī atbildība uzņēmumos tiek uzlikta personālvadības departamentu vadītājiem, kaut arī tas, vai sistēma darbosies, ir atkarīgs arī no uzņēmuma vadītāja, nodaļu vadītājiem, mazo un lielo komandu un projektu vadītājiem – būtībā no ikviena darbinieka. Pretējā gadījumā vislabākie nodomi paliek tikai un vienīgi uz papīra. «Uzņēmumam ir jārūpējas par organizācijas attīstību un vidi, kurā visiem darbiniekiem tiek dota iespēja strādāt, parādīt rezultātus, nopelnīt. Un cilvēkiem ir jāskaidro, kā uzņēmums strādā, kā rīkojas un rūpējas par saviem darbiniekiem. Darbinieki bieži to neapzinās un pieņem daudzas lietas kā pašsaprotamas,» Fontes vadītāja teic, vienlaikus atzīstot, ka pandēmijas ierobežojumi šo komunikācijas, savstarpējās sadarbības un izpratnes veicināšanas procesu ir padarījuši vēl sarežģītāku. Atslēgas faktors ir tiešo vadītāju kompetences un spēja vadīt cilvēkus, dzirdēt, uzklausīt, atbalstīt viņus, izskaidrot un vadīt darba sniegumu arī apstākļos ar milzu nenoteiktību, stresu, bailēm par tālāko, kādi valda pašlaik.

Kristīne Āboltiņa

Fontes rīkotājdirektore

Scroll to Top

Standarta (bez pvn)

  • Līdz 250 darbiniekiem - 1200 euro
  • 251 - 2000 darbinieki - 1800 euro
  • Virs 2000 darbiniekiem - 2300 euro

Kristīne ir bijusi mazumtirgotāja Maxima Latvija valdes locekle un operacionālā vadītāja, būvmateriālu, mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmuma Rautakesko tirdzniecības direktore. Pirms tam kā valdes priekšsēdētāja vadījusi mājas labiekārtošanas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu JYSK Baltijas valstīs, Rumānijā un Bulgārijā, bet iepriekš bijusi tā loģistikas direktore. Profesionālo karjeru Kristīne Āboltiņa sāka kā McDonald’s Baltics piegāžu tīkla un iepirkumu vadītāja.

Kristīne Āboltiņa ieguvusi maģistra grādu mārketinga vadībā un sociālo zinātņu bakalaura grādu biznesa administrācijā Latvijas Universitātē.

E-pasts: kristine.aboltina@fontes.lv