Anta Praņēviča
Pētījumu komandas vadītāja | valdes locekle
Fontes Vadības konsultācijas

Fontes pirmo pulsa aptauju par organizāciju darbību krīzes apstākļos veica aprīļa sākumā, kad ierobežojumi bija nesen ieviesti. Otro – maija sākumā, jo mums svarīgi bija saprast, vai mēneša laikā situācija organizācijās ir mainījusies, un ja tā – kurā virzienā?

Pirmais secinājums – uztraukuma līmenis šī mēneša laikā organizācijās ir samazinājies. Ja aprīļa sākumā liela daļa uzņēmumu novērtēja uztraukuma līmeni kā ļoti augstu, tad tagad jau lielākā daļa uzņēmumu to vērtēja kā vidēju (3.4 no 5 ballu sistēmas). Gandrīz puse – 47% (no 118 organizācijām) apgalvoja, ka uztraukuma līmenis kopš aprīļa sākuma ir mazinājies.
Salīdzinājumam Lietuvā, kur arī veicām šādu pētījumu – organizācijas bija vairāk uztraukušās aprīļa sākumā un ir arī šobrīd – vidēji tās savu uztraukuma līmeni vērtē kā 4.1 no 5. Kas tam par pamatu? Te nozīme ir arī psiholoģiskajam faktoram – jau pagājušā gada beigās ekonomisti skaidroja, ka 2020. gads Latvijas ekonomikai nebūs tik labs, kā bija 2019 – bijām jau prātā ielikuši, ka šogad dzīvosim liesāk. Lietuvieši tajā pašā laikā gatavojās ekonomiski treknākajam gadam kopš pēdējās krīzes un šī situācija viņiem ir nākusi kā lielāks pārsteigums.
Par optimisma atgriešanos liecina arī citi dati – aprīļa sākumā Latvijā 26% organizāciju iesaldēja maksājumus pakalpojumu un produktu sniedzējiem, bet tagad tā rīkojas tikai 8%. Turpretī Lietuvā aprīļa sākumā maksājumus iesaldēja 11%, bet tagad jau 20%.

“91% organizāciju šobrīd nodrošina darbu attālināti vismaz daļai darbinieku. 40% mudina izņemt ikgadējo atvaļinājumu.”

Šobrīd lielākie izaicinājumi, ar ko saskaras organizācijas ir darbu vadīšana attālināti (62% organizāciju). Lai tas veiksmīgi strādātu ir jābūt izstrādātiem skaidriem mērķiem darbiniekiem – algai ir jābūt noteiktai par padarīto, nevis par ofisā pavadītājā stundām un starp vadītājiem un darbiniekiem jābūt savstarpējai uzticībai. Lielākais izaicinājums ir organizācijās, kur darba devējs ir pārliecināts, ka nopircis 8 stundas darbinieka laika dienā, nevis viņa kompetenci. To pierāda arī fakts, ka par otru lielāko izaicinājumu min iekšējo komunikāciju. Šajā laikā organizācijas meklē palīdzību nodrošinot saviem darbiniekiem psihologa atbalstu vai vadītājiem kouču, kas palīdz pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Interesanti – Lietuvā lielākais izaicinājums ir nevis darbu vadīšana attālināti, bet iekšējā komunikācija – gan tagad, gan aprīlī. Toties otrajā vietā aprīlī bija darbinieku atlase un pieņemšana darbā, bet šobrīd ir ievadīšana darbos.
91% organizāciju šobrīd nodrošina darbu attālināti vismaz daļai darbinieku. 40% mudina izņemt ikgadējo atvaļinājumu.
Darbinieku skaitu ir samazinājušas katra piektā organizācija (21%) (vidēji par 13%).

Tas, ko novērojam tirgū, kad klienti iesniedz datus mūsu atalgojuma pētījumam – šī krīze ir cilvēciskāka. Organizācijas gaida ātru atgūšanos (lielākā daļa prognozē, ka ietekmi jutīs līdz šī gada beigām) un nevēlas sabojāt attiecības ar darbiniekiem, kuri pēc dažiem mēnešiem varētu būt nepieciešami. Darbinieku skaita vai atalgojuma samazināšana nav organizāciju pirmā izvēle. Ja arī nākas pieņemt šo lēmumu – vispirms atbrīvojas no nesen pieņemtajiem darbiniekiem, vai tiem, kuri neveic svarīgas funkcijas organizācijā. Bez tam 29% organizāciju, kuras samazina darbinieku skaitu to dara nevis finansiāla spiediena dēļ, bet izmantojot situāciju, lai optimizētu darbinieku skaitu vai atbrīvotos no darbiniekiem ar sliktiem darba rezultātiem.

Cilvēcīgāka ir arī sapratne par situāciju strādājot attālināti un darba apvienošanu ar bērnu mācībām (77% organizāciju to atdzīst par lielāko izaicinājumu). Kolēģe stāstīja par vadītāju, kurš tikšanās laikā spēlē paslēpes ar savu bērnu, citam kolēģim tikšanās laikā bērns pienāk klāt un iedod buču. Tajā brīdī cilvēks vairs nevar dusmīgu seju strīdēties – gribot negribot sarunas paliek cilvēciskākas. Protams, darba produktivitāti tas ietekmē un rezultātā darbinieki strādā garākas stundas (to novērojušas jau 29% organizāciju).

“No pozitīva skata punkta – 15% organizāciju ir palielinājušas darbinieku skaitu, un tikai 36% organizāciju ir novērojušas ienākošo pieteikumu/CV skaita palielinājumu.”

Strauju atalgojuma pieaugumu, kā iepriekšējos gados mēs šogad nenovērosim – 38% ir iesaldējuši atalgojuma pielikumus, 17% samazinājuši pamatalgas (vidēji par 22%), 9% apturējuši atalgojuma mainīgās daļas izmaksu. Tomēr ir arī daļa, kas atalgojumu jau paspēja paaugstināt pirms ārkārtas situācijas (Fontes atalgojuma pētījuma dati rāda, ka lielākā daļa organizāciju to dara līdz aprīlim). Paredzam, ka atalgojuma dati šajā rudenī būs aktuālāki kā jebkad, lai saprastu galējo situācijas ietekmi uz atalgojumu.
No pozitīva skata punkta – 15% organizāciju ir palielinājušas darbinieku skaitu, un tikai 36% organizāciju ir novērojušas ienākošo pieteikumu/CV skaita palielinājumu. Tāpat 46% organizācijas ir norādījušas, ka novēro pozitīvas tendences šīs situācijas ietekmē – galvenokārt saistībā ar iespējām strādāt attālināti (šī mēneša laikā satraukums par darba produktivitāti strādājot attālināti ir strauji sarucis) un tehnoloģisko iespēju uzlabojumiem organizācijā. Tāpat tas ir ļāvis sakārtot procesus, ieviest jaunus produktus un risinājumus, apgūt jaunas prasmes, novērtēt darbu birojā un nodibināt ciešākas attiecības darba devējam ar darbiniekiem.