Fontes vispārējā atalgojuma pētījums parāda, ka pieaug to darba devēju skaits, kuri vismaz vienai darbinieku grupai organizācijā piedāvā elastīgu darba laiku, darbu attālināti vai papildus apmaksātas brīvdienas. Šī tendence norāda, ka Latvijā arvien aktuālāka tēma ir darba un privātās dzīves balanss. Darbinieki arvien vairāk izvēlas sev tādu darba vidi, kuru būtu visērtāk savienot ar savu privāto dzīvi.

“Ja iepriekšējos gados mēs runājām par to, ka iezīmējas tendences balansam starp darbu un privāto dzīvi, tad šobrīd mēs varam teikt, ka tendence tikai pieņemas spēkā”, tā SIA „Fontes Vadības konsultācijas” valdes locekle Anta Praņēviča.

Darba tirgu ietekmē arī atbilstošu darbinieku trūkums – darbinieku izglītība un pieredze neatbilst darba tirgū aktuālajiem amatiem, radot grūtības vakanto darbavietu aizpildīšanā darba devējiem, un liekot meklēt jaunus risinājumus darbinieku piesaistīšanai un noturēšanai, vai pārkvalificēšanai.

Minētās problēmas dēļ, arvien aug to darba devēju skaits, kuri izvēlas darbiniekiem maksāt algu virs tirgus mediānas, lai tādejādi nodrošinātu atbilstoši kvalificētu un vēlamu darbinieku noturēšanu savā uzņēmumā.

AKTUĀLIE AMATI

Šogad aktuālākie amati darba tirgū ir programmētāji un visa veida IT darbinieki. Ja iepriekšējos gados darba devēji būtiski vairāk uzsvēra konkrēto amatu kandidātu augstās atalgojuma prasības, tad šogad Fontes pētījuma datos iezīmējas faktors, ka paši darba devēji ir gatavi veidot iniciatīvas un ieguldīt lielākus līdzekļus šo darbinieku noalgošanai un noturēšanai, arvien palielinot darbinieku atalgojumu. Tā rezultātā IT amatiem, tirgus indekss ir ievērojami augstāks, nekā citiem amatiem. Tas nozīmē, ka IT amatu atalgojums nereti ir augtāks, nekā to prasītu viņu kvalifikācija darba tirgū.

Bez IT amatiem, vēl augsta aktualitāte darba tirgū ir būvniecības sektoram. Tāpat pieprasījums darba tirgū ir pēc augsta līmeņa mārketinga un pārdošanas speciālistiem, kuri ir būtiski organizācijas budžeta izpildes un mērķu sasniegšanas nodrošināšanai.

PĒTĪJUMA REZULTĀTI

„Pētījumā analizēti dati par 53 157 darbiniekiem no 236 organizācijām. Gandrīz pusei (46.5%) darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā gadu iepriekš, mēneša pamatalga gada laikā nav mainīta. Savukārt 52.4% darbinieku šogad saņem lielāku pamatalgu par līdzīgu pienākumu veikšanu kā gadu iepriekš un vidēji pamatalgas pieaugums šiem darbiniekiem ir 6,6%,” norāda Anta Praņēviča.

Atalgojuma mainīgo daļu šogad saņēmuši kopumā 82.3% darbinieku, kas ir vairāk, nekā iepriekšējos gados. Gada kopējā alga (iekļauj gan pamatalgu, gan mainīgo atalgojumu) ir pieaugusi 57.5% darbinieku, kuri nav mainījuši amatu un pienākumus, salīdzinot ar gadu iepriekš, un šiem darbiniekiem pieauguma apjoms gada kopējai algai ir bijis vidēji 10.4%, kamēr 36.1% šādu darbinieku ir sajutuši gada kopējās algas samazinājumu vidēji par -7.3%.

Mēneša un/vai ceturkšņa prēmijas jau ierasti ir visbiežāk izmaksātā atalgojuma mainīgās daļas komponentes (šogad tās kopumā saņēmuši 57.7% darbinieku). Pusgada un/vai gada prēmijas par iepriekšējā gada rezultātiem šogad kopumā nopelnīja 49.2%.

Mēneša pamatalgas pieaugums Rīgā ir bijis nedaudz straujāks kā reģionos – attiecīgi 4.4% un 3.9%, arī gada kopējās algas pieaugums Rīgā (4.9%) bijis augstāks, nekā reģionos (3.6%). Reģionos straujākais mēneša pamatalgas pieaugums ir bijis Kurzemē ar 4.4%, kam seko Latgale ar 3.0%, kamēr Zemgalē un Vidzemē mēneša pamatalga kāpusi par 2.9% un 2.6%. Gada kopējā alga visstraujāk augusi Kurzemē un Latgalē, proti, 5.2% un 4.7%.

Nozīmīgs rādītājs, analizējot atalgojuma izmaiņas, ir darbinieku skaita mainīgums. Iepriekšējo 12 mēnešu laikā darbinieku skaits tika palielināts 42% organizāciju un samazināts 38% organizāciju. Līdz gada beigām 52% organizāciju plāno darbinieku skaitu atstāt nemainīgu, 38% palielināt, savukārt 10% organizāciju plāno darbinieku skaitu samazināt.

PROGNOZES

Prognozes – 94.4% darba devēju 2017.gadā plāno palielināt mēneša pamatalgu vismaz daļai darbinieku. Izmaiņas plānotas vidēji par 3.6% mēneša pamatalgai un 3.9% gada kopējai algai. Atlikušie 5.6% darba devēji plāno darba algas 2017.gadā saglabāt nemainīgas. Neviena no organizācijām nenorāda, ka plāno mēneša pamatalgas samazināt.

“Šis gads pētījumu jomā bijis plašākais pēdējo gadu laikā. Ievērojami audzis pētījuma dalībnieku skaits, kas ļāvis arī detalizētāk pētīt dažādus sektorus. Prognozējam, ka nākamajā gadā dalībnieku skaits vēl augs,” tā Anta.